Restorāni Latvijā rezervēt

Viesnīcas Latvijā rezervēt

Šodien, 31. martā, ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens uzklausīja tūrisma organizāciju vadītāju un ekspertu viedokli par Finanšu ministrijas (FM) rosināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu ceļotāju izmitināšanas pakalpojumiem un tā ietekmi uz nozari. Tūrisma organizācijas norāda, ka šāds solis nozarē radītu katastrofu. Latvija, kā tūrisma galamērķis, zaudētu savu konkurētspēju, daudziem nozarē strādājošajiem darbība būtu jāpārtrauc, kas palielinātu bezdarbu t.sk. reģionos un atstātu negatīvu ietekmi uz reģiona pašvaldību ieņēmumu budžetu, kā arī padarītu līdzšinējos gados valsts veiktās investīcijas tūristu piesaistei no ārvalstīm bezjēdzīgas.

FM iecerējusi celt PVN likmi no 12% līdz 21%.

Īstenojot FM ieceri, Latvijā naktsmājām piemērojamais nodoklis būtu vairāk nekā divas reizes augstāks kā Igaunijā un Lietuvā, trīs reizes augstāk nekā Polijā. Nākamgad visas Baltijas valstis svinēs savu simtgadi, ko apmeklēs arī ārvalstu tūristi. Ja Latvija būs nekonkurētspējīga, viesi brauks uz Lietuvu un Igauniju, un Latvijas ne tikai aizvadītajos gados veiktie, bet arī 100gades ietvaros plānotie ieguldījumi tūristu piesaistei kļūs par zaudējumiem. Otrs būtiskais fakts – arī tūrisma nozares uzņēmumi šobrīd gatavo un iesniedz projektus investīciju piesaistei no ES fondiem. Mainot nodokļus, mainīsies kalkulācijas un biznesa plāni var sagrūt.

Pazemināta PVN likme tūristu izmitināšanas pakalpojumiem tiek piemērota teju visās – 25 no 28, ES dalībvalstīs. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā likme ir 9%, Polijā - 7%. Patlaban pilna PVN likme – 20 un 25%, šim pakalpojumam tiek piemērota tikai Dānijā, Slovākijā un Apvienotajā Karalistē. Ceļot PVN likmi līdz 21%, Latvijā par nakšņošanu Latvijas viesnīcās, lauku tūristu mītnēs, kempingos vai citās tūristu izmitināšanas vietās būtu jāmaksā otrs augstākais nodoklis ES.

"Šis PVN kāpums nogalinās ļoti daudzus lauku uzņēmējus, jo viņi nespēs noturēt zemas cenas un zaudēs tūristu plūsmu. Lauku tūrismā vairāk nekā 80% ir Latvijas iedzīvotāji, tāpēc lauku tūrisma uzņēmējdarbība balstās uz vietējo klientu maksātspēju. 2016.gada statistika liecina, ka cilvēki ceļo tikpat, taču tērē mazāk. Lauku uzņēmējam būtisks ir apgrozījums. No tā tiek uzturēts īpašums, maksātas algas. Tāpēc, lai saglabātu viesu plūsmu, cenas tiek turētas zemas un tās palielināt nav iespējams. Attiecīgi - PVN kāpums uzņēmējiem būs jāmaksā no savas peļņas, kas ņemot vērā 2-3 mēnešu ilgo sezonu, ir niecīga. Secīgi – nodokļa samazināšana reinvestētai peļņai mums nav aktuāla. Arī IIN pazemināšana uzņēmēju situāciju nekādi neietekmēs, jo no tā ieguvēji ir darba ņēmēji," skaidro Asnate Ziemele, Latvijas Lauku Tūrisma Asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes priekšsēdētāja

To, ka Latvijas uzņēmēji gadiem strādā ar zemākām pārdošanas cenām un mazākiem ieņēmumiem, kas rezultējas gausākā uzņēmumu attīstībā, apliecina arī Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācija (ALTA). Iemesls tam ir fakts, ka Latvijā jau tagad ir augstāka PVN likme nekā tuvējās kaimiņvalstīs.

Kitija Tigule, Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru asociācijas vice-prezidente, uzsvēra: “Gadījumā, ja PVN Latvijas viesnīcu pakalpojumiem tiks paaugstināts uz pilnu likmi, viesnīcu cenas pieaugs vismaz par 11%. Rezultātā Latvija kļūs neinteresanta gan brīvdienu tūristiem, kas tērē paši savu ģimenes budžetu, gan ārzemju biznesa tūristiem un konferenču / kongresu rīkotājiem, kuri savus budžeta plānus izstrādā trīs gadus uz priekšu. Pārējās Baltijas valstis ar prieku šo jaunumu pieņemtu, lai savām tūrisma nozarēm noteiktu vēl ekonomiski svarīgāku lomu, pateicoties lielajam ceļotāju pieaugumam uz Latvijas dārdzības rēķina.

Visi nozares organizāciju pārstāvji arī uzsver, ka aizvadītajos gados veikts nozīmīgs un mērķtiecīgs darbs, popularizējot Latviju ne tikai kā ceļojumu galamērķi, bet arī investīcijām labvēlīgu un drošu vidi. Rīga, kā Baltijas valstu galvaspilsēta, lepojas ar popularitāti ārzemju tūristu vidū. To vairojuši “LiveRiga”, Latvijas Kongresu birojs un citi projekti, kuros ieguldītas ne tikai uzņēmēju un ES fondu investīcijas, bet arī nodokļu maksātāju nauda.

Ja PVN tiks celts, tas būs darīts veltīgi. Tūrisma nozares šūpošana sāk kļūt par nepatīkamu tradīciju. Patlaban situācija nozarē pēc būtības ir līdzīga tai, kuru piedzīvojām 2008. gadā, un diezgan droši var apgalvot, ka arī šoreiz PVN likmes celšanas sekas būs katastrofālas gan attiecībā uz Latvijas konkurētspēju nozarē, gan sociālekonomiskajos rādītājos. Vēl vairāk - ir skumji apzināties, kādu iespaidu šāds lēmums atstātu uz ārvalstu investoriem, kas kopš 2011.gada ir veikuši ievērojamas investīcijas, atverot arvien jaunu zīmolu viesnīcas Rīgā, kas ceļ Rīgas, kā starptautiska galamērķa, prestižu,” tā Jānis Pinnis, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzklausot nozares bažas, secināja, ka … . “Kaut arī šī Finanšu ministrijas iecere skatāma kontekstā ar pārējām nodokļu pamatnostādnēm, piedāvājums tūrisma nozarei ir pretrunā ar galvenajiem uzstādījumiem eksporta veicināšanā un nozares konkurētspējas veicināšanā.”

Noslēgumā nozares pārstāvji uzsvēra, ka, ceļot PVN un kļūstot dārgākiem, valstij būtu jānodrošina ievērojams kvalitātes kāpums un jāveic būtiski ieguldījumi infrastruktūrā, izglītībā, galamērķa mārketingā.

Uzziņai

Eksporta precēm un pakalpojumiem PVN netiek piemērots. Izņēmums ir naktsmītņu pakalpojumi, kam tiek piemērota samazināta likme – 12%. Palielinot PVN naktsmītnēm, tiktu palielināts nodoklis eksportspējīgam produktam, kas ir pretrunā ar valsts definēto mērķi – ar nodokļu reformu veicināt eksportu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.

  

2009. gadā PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem tika palielināta no 5% līdz 21%. Rezultātā:

- nozares apgrozījums samazinājās par 33%;

- nozarē nodarbināto skaits saruka par 10 tūkstošiem strādājošo;

- pašvaldību ieņēmumi no IIN samazinājās par 10 miljoniem latu;

- bankrotēja vismaz 10 nozares uzņēmumi, galvenokārt reģionos.

Evita Urpena, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193

E-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lvprese@em.gov.lv